“Atbrīvojamies no stereotipiem, mainām attieksmi pret jauno”- Rīgas 18. vmv

Projekta realizācijas sākumā, vadot klases stundas, sarunājoties, veicot aptaujas ar skolēniem, kļuva skaidrs, ka priekšstats daudziem par biznesu un uzņēmību ir ļoti tālu no realitātes, pat skolotājiem. Ja skolēniem šķiet, ka uzņēmība ir saistīta ar tirgošanu, tad skolotājiem ir viedoklis, ka uzņēmība ir saistīta ar cilvēku mānīšanu, ar meliem. Viņi nesaista uzņēmību ar cilvēku aktivitāti,  pašrealizāciju un radošumu. Visos šajos gadījumos acīmredzama ir nepieciešamība mainīt priekšstatu un attieksmi pret uzņēmējspēju attīstību mācību un audzināšanas procesā, pret mācību saturu un galvenais pret sevi. Kā to var darīt vakarskolā? Ļoti daudzpusīgi. Protams - mācību stundās. Pirmkārt, ekonomikas stundās. Tradicionālo stundas gaitu, kā izrādās, nebūt nav tik grūti un sarežģīti papildināt ar jaunām metodēm, piemēram, „ražošanas procesu”. Vienu no tādiem „procesiem” piedāvāju jūsu uzmanībai. Stundas tēma – „Darba ražīgums”. Stundas gaitā skolēniem tiek piedāvāts piedalīties improvizētā darba procesā – picas cepšanā.  Darba sākumā skolotājs izstāsta, kā jānotiek procesam – mīkla – papīra lapa, no kuras jāizgriež aplis, uz mīklas pamatnes jāuzliek trīs desas un trīs tomāta ripas (ar brūnu un sarkanu flomāsteru tiek uzzīmēti pa trīs apļiem).    Kā darba aprīkojums tiek izmantotas šķēres (vēlams mazas un neērtas) un flomāsteri, bet siera vietā tiek izmantots balts papīrs.  Skolēni, kuri vēlas būt pavāri, tiek sadalīti divās grupās. Vienā grupā katram pavāram patstāvīgi no sākuma līdz beigām ir „jāizcep pica” – jāizgriež no papīra pamats – aplis, jāuzliek pildījums. Otrā grupā visas šīs operācijas ir jāsadala starp skolēniem.„Pavāri” pieiet pie „plīts” un sāk „cept” picu (izgriež, izkrāso). Laikam seko novērotājs. Pēc 3-5 minūtēm novērotājs saskaita gatavo izstrādājumu skaitu gan vienā, gan otrā grupā.  Rezultātā skolēni praksē pārliecinās, ka produktu skaits ir atkarīgs no ražošanas organizācijas, piemēram, nepieciešams sadalīt pienākumus. Pie tam rodas jautājums par progresīvu tehnoloģijas ieviešanas nepieciešamību. Šajā konkrētajā gadījumā – apļu izgriešana vienlaicīgi no vairākām papīra lapām, bet tam ir nepieciešams jauns aprīkojums – kvalitatīvākas šķēres. Bet vēl efektivitāte ir atkarīga no darba organizācijas un no darbinieku kvalifikācijas – nepieciešama apmācība.

Tādā veidā spēlējoties, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par tādiem jēdzieniem kā ražošanas process, darba ražīgums, tehnoloģijas, aprīkojums, kvalifikācija. Nākamajās stundās ir iespējams runāt par loģistikas jautājumiem, nodokļiem utt. Pats galvenais šādu stundu rezultāts ir mainīt vienkāršoto priekšstatu par ražošanu uz daudz plašāku un pilnīgāku. Bez tam skolēniem rodas interese par priekšmetu, kurš, kā izrādās, ir saistīts ar reālo dzīvi un sapratni par to, ka nepieciešams iegūt kvalifikāciju, tātad, apzinātu attieksmi pret mācībām. Vadot šādas stundas, skolotājs mācās saistīt apgūstamo mācību materiālu (priekšmeta saturu) ar praktisku darbību, māca skolēnus izmantot stundās iegūto informāciju savā tālākajā dzīvē. Skolēniem, kuriem dažādu iemeslu dēļ negribas mācīties, arī var attīstīt uzņēmējspējas, piesaistīt mācībām. Ar pedagoģiskās korekcijas klases skolēniem uzņēmības un aktivitātes attīstīšanu mēs sākam ar dzīvesprasmju apgūšanu. Šajā posmā lielu atbalstu sniedz vecāko klašu skolēni, kuriem ir jau kaut kādas specifiskas zināšanas un iemaņas, piemēram, viņi mācās profesionālajā skolā kādu amatu vai arī jau strādā.

Manus
18vmv.jpg